(bez virsraksta) @ 13:37
Sasssodīc! Es nemāku mierināt. Māku tikai just līdz un pie tam vēl apraudāties! Un kā es tur kādam varu klīdzēt? Nu nav no manis jēgas...
2 gaudoja | gaudo līdzi!
| Profile |
|---|
vilks_vienacis ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} vilks_vienacis |
| Jūlijs 2019 | ||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
|
7. Oktobris 2005
26. Septembris 2005
(bez virsraksta) @ 09:37
šausmas - nupat pamanīju, ka visi mani pēdējie pukstieni ir bijuši varen drūmi... Bet tā tak nav - dzīve nemaz nav tik dŗaņķīga, kā izklausās šeit! Bet kāpēc ir tik grūti rakstīt labo? Kāpēc sīkas nepatikšanas un neveiksmes aizēno visu preicīgo.
Vakar skatījos SW un tad nu man Lauriņa skaidroja Anakina raksturu - ka viņam viena neveiksme aizēno visu labo - vai ar mani ir līdzīgi? Vai es virzos uz tumšo pusi?
(bez virsraksta) @ 09:35
Savādi redzēt, ka draugi vairs neseko saviem ideāliem, kas reiz bijuši tik svarīgi...
23. Septembris 2005
(bez virsraksta) @ 14:44
Ak tad es tev tomēr esmu ienaidnieces statusā? Nav problēmu! Es spēju ar to sadzīvot. Pati jau ar nekāda zelta saulīte neesi. :)
1. Septembris 2005
(bez virsraksta) @ 11:58
Garastāvoklis:: pikc, varen pikc... grrrr...
Vakar uzzināju, ka kāda mana draudzene un kāda paziņa ir kaut kādā bezjēdzīgi nesaprotamā veidā nospriedušas, ka esmu potenciāla alkoholiķe. Vai nebūtu tā kā pārāk bargi spriests par cilvēku, kurš savā nu nemaz jau ne tik īsajā mūžā nav ne reizi piedzēries? Turklāt neko stiprāku par glāzi alus vai vīnu mutē neņem. Nemaz nerunājot par faktu, cik ļoti man riebjas, ja mani kāds sadomā aprunāt aiz muguras...
29. Augusts 2005
Izmeklētās pieklājības problēma @ 10:42
Garastāvoklis:: čābiski!
Mēdz teikt - izmeklēti pieklājīgs cilvēks. Un es, muļķe tāda, tikai tagad sapratu, ko tas patiesībā nozīmē. Tas ir cilvēks kurš īpaši izmeklē personas, pret kurām būt pieklājīgam. Un Tu esi izmeklēti pieklājīgs. Pretīga sajūta... nebūt izmeklēto sarakstā...
19. Augusts 2005
(bez virsraksta) @ 08:26
Kā man nepatīk, ka maniem draugiem sāp.... Un ka es nekādi nevaru palīdēt - tikai atņirgt zobus un draudīgi rūkt...
11. Augusts 2005
(bez virsraksta) @ 10:51
Krītošas zvaigznes piepildot kvēlākās vēlēšanās. Bet debesis tik apmākušās! Un noteikti tādas būs arī šonakt. Mani sapņi un cerības - gaidiet citu zvaigžņu lietu...
2. Augusts 2005
1. Augusts 2005
Mācos novērtēt @ 14:06
Atceros, kā apmēram pirms gada braucu uz Valmieru. Man priekšā sēdēja pavecāks vācu pāris - sirms kungs un kundzīte viegli violeti tonētiem matiem. Kundzīte teju vai spiedza aiz sajūsmas ieraudzījusi kādu stārķi! Un to pa ceļam nebija mazums. Arī sirmais kungs visnotaļ juta līdzi šai sajūsmai. Un es sēdēju viņiem aiz muguras un smīnēju. Nē vairāk jau smaidīju un priecājos par viņu prieku, bet neliels smīniņš 'ak ko nu jūs vācieši- savus mežus un laukus sapostījuši- tāpēc jau arī jums nav!'bija gan
Sestdien braucot no Rūjienas uz Valmieru kādā laukā redzēju pāri par divdesmit stārķu. Tad nu arī man teju vai izlauzās sajūsmas spiedziens. Tobrīd nodomāju - to nabaga vācu kundzīti no šitā skata būtu trieka ķērusi.
Jāmācās novērtēt to, kas mums vēl ir, jo redz vāciešiem, piemēram, nav stārķu!
26. Jūlijs 2005
1. Jūlijs 2005
(bez virsraksta) @ 18:21
Jā, jā, JĀĀĀĀĀ! Beidzot! Atvaļinājums! Vesela nedēļa! Beidzot prom no Rīgas, prom no jebkādām pilsētām! Dziļos mežos! Pie skaistas upes! Ar fantastiskiem cilvēkiem! Atgriežoties daudzus gadsimtus atapakaļ!
juhuuuu!
28. Jūnijs 2005
Par spīti daudzām negulētām naktīm @ 09:51
Tāda fantastiska piepildījuma sajūta. Esmu piepildīts ar dziesmām ( savādi - jo patiesībā es tak dziesmas izdziedu no sevis laukā)
27. Jūnijs 2005
(bez virsraksta) @ 10:00
Ak Maskavas spožums un garndiozitāte! Cik labi būt atpakaļ mazajā mīļajā Rīgā!
21. Jūnijs 2005
(bez virsraksta) @ 09:00
Vai kāds man var reiz skaļi uzbrēkt, lai beidzu pa naktīm apkārt tusēt? Kas ar mani pēdējā laikā notiek? Vai es vairs esmu mazais mīļais radījums, kas allaž 11os vakarā ir devies čučēt? Ak es nakts blandoņa tāda! Vai arī vakarētāja! Rezultāts tik un tā viens - dziedu, dejoju vai aužu! Nogurums darbā un kolēģu jautājumi - Tu vispār kādreiz guli?
16. Jūnijs 2005
Rezumējot vakardienu @ 08:19
Garastāvoklis:: 
tired
tiredMūzika: viss, kas no tautas mutes nācis
Bilance:
Pārāk daudz vīna
Pārāk maz miega
Pārāk daudz dziedāts
Pārāk maz dancots
Pārāk daudz nostaigāts
Pārāk maz izturības
Gana daudz pozitīvu iespaidu
Gana daudz jaunu paziņu
Trīs teju vai ar varu izdancināti futbola fani
Un viena liela uzvara
Vakar izcīnīju grūtu cīņu ar savu sirdsapziņu. Uzvarēju es un tā vietā, lai godprātīgi ietu uz mēģinājumu, aizčāpoju uz varen labu pasākumu. Ir dziedāts (balss pārkliegta) ir dzerts (nedodiet man tik daudz vīna) ir dancots (eh to gan vajadzēja vēl) ir pārnākts mājās piecos no rīta (2 stundas miega - pamaz)Bet par spīti nogurumam - uj kā man bija pietrūcis vienas pamatīgas izdziedāšanās! Zināju, ka pietrūkst, bet ne to, ka tik ļoti...
4. Jūnijs 2005
30. Maijs 2005
Pavasara nakts @ 08:54
Mūzika: putnu dziesmas
Aizpagājšnakt nolēmu gulēt uz balkona. Izstiepu šūpuļtīklu, paņēmu jauno, vēl neiemēģināto guļammaisu. Vakarā palasīju grāmatu turpat istabā (Monte Kristo kārtējo reizi - nespēju atturēties nepārlasījusi vismaz reizi gadā) nodzēsu gaismu un izrāpos uz balkona. Ziniet nav nemaz tik viegli iekāpt šūpuļtīklā guļammaisā, bet izdevās.
Un fantastiska sajūta - guli, šūpojies, klausies putnos un jūti reibinošu ceriņu smaržu. Augstu debesīs var redzēt vienu mazu zvaigznīti. Sassodītās ielu spuldzes - ja tās nedegtu, zvaigžņu varētu redzēt daudz vairāk. Un tā nu es tur aizmigu ciešā un patīkamā miegā.
Bet pamošanās...
Pamodos ar blaukšķi novēlusies zemē. Ziniet, ja šūpuļtīkls ir gana šaurs, tad pagriešanās miegā uz otriem sāniem beidzas lūk šādi. Laime vēl ka seju gar raupjo balkona sienu nepārsitu.
Un tā nu es ap 2iem naktī aizvilkos uz gultu...
25. Maijs 2005
Negaiss @ 09:04
Garastāvoklis:: lietains
Mūzika: Pērkons "Pērkons"
Smagi, tumši padebeši
Saules zeltam priekšā klājas.
Lietus piles mirgā reši,
Putnu dzīru troksnis stājas.
Klusums... Pēkšņi milzu roka
Padebešus pušu dala,
Uguns jostu viņa loka,
Acis nesaredz tai gala.
Pērkons dārd, tam atbalss rodas,
Tūkstoškārtām viņa graujas.
Manu sirdi jūsmas pilda,
Redzot, kā pa dabas ēku
Iet, kas mūžam tīk un cilda:
Daiļums savienots ar spēku.
Teju vai žēl, ka vakar no darba neizgāju vēl minūtes piecas agrāk. Jo pēdējos noietos metrus, lietus vairs negāza straumēm.
Izgāju vakar no darba un vēl stāvot uz lieveņa vēroju cilvēkus. Tie kam bija lietussargi uzmanīgi lavierēja starp peļķēm, tie, kam nebija, uzr\avuši plecus un paši saliekušies deviņos līkumos skābiem ģīmjiem kaut kur skrēja. Mīļie cilvēki! Vai tiešām jums šķiet, ka saliecoties līkumos jūs salīsiet kaut nedaudz mazāk?! Nekā nebija! Un tā nu es smaidīdama un lepni izlējusies izeju lietū. Gaisu šķeļ ugunīgas šautras un es vienā mirklī esmu slapja līdz pēdējai vīlītei. Svārki līp pie kājām. Puķu smarža Saktas tirdziņā. Kanēļa maizīšu aromāts uz paša stūra...
Gaidu nākamo negaisu...