Kurš ir mēģinājis ar pliku pakaļu laisties lejā no kalna? Es! Nu gandrīz - plānās zeķbikses neskaitās - tās pēc šitā dulluma bij vienās driskās. Labi ka apenes veselas palika.'
Nu jā - bij jau it kā plānots šļūkt svārkos, bet viņiem tas napatika, ņēma un sarāvās augšā līdz pat vidum. Uj - mana pēcdaļa šito vēl šodien jūt.
Vispār - šonakt kāds dabūs mani nest. Jau vakar es paslīdēju 6 reizes un ar skanīgu zlaukšķi nonesos vēkšpēdus. Negribu šīs ekekūcijas atkārtot.
Ha, kas tev deva! Figu un marš mežā!

Es mīlu algas paaugstinājumus. Jo īpaši, ja tie attiecas uz mani! Man būs nauda! Vairāk! Bik vairāk ! Vismaz nebūs piecreiz jāapdomā, vai pienu pirkt.

Vai esmu tik naiva, ka mani nemanāmi var ievilkt intrigās līdz pat ausīm? Tā, ka negribot sāpinu sev tuvos. Es māku tēlot viltīgu intriganti, bet dzīvē neredzu, kas notiek manu acu priekšā. Akceptēju intrigas, pati tās nepamanot. Esmu naiva muļķe, Tu mazā intrigante!
Pārāk sarežģīti, bet kur ir atpakaļceļš?

Āpāc! Man ir nejēgā iegaršojušās olīvas! Turklāt to jums stāsta vilks, kas reiz olīvas nevarēja ciest ne acu galā.

Kaķis nokoda eņģelim galvu...

Vīīīīīīīī! :) Ievukam izrādās tomēr meita nevis dēls, kā mani te noinformēja. Tāds mazs smuks burrrrvīgs skuķēns! He h;e - pasaulē ir par vienu 2 mēnešus vecu Anci vairāk. Skatoties uz šitādu mazu ķipariņu, nevilšus jāšāk domāt - es arī tādu gribu!

Zaudēta nevainība eglīšu pirkšanas jautājumos. kaut kā savādi - pirmo gadu man ir pašai sava eglīte ( ja neskaita, ka jādalās ar vienu pusdullu kaķastrofu :) bet lai jau viņam tiek).
Atgadina romantiskās ziemassvētku kartiņas - kāds ar eglīti pār plecu brien pa sniegu starp sniega smagumā nolīkušiem kokiem. Šoreiz tas kāds biju es :)
Tagad egle stāv istabā ( es ceru, ka stāv - ja Rūdis nav nogāzis) izrotāta jaukiem čaukstošiem salmu rotājumiem.
Es gribu krūzi karsta, krustnagliņām piesātināta vīna.

Meklēju uzticamu ienaidnieku!

Vakar iepzinos ar savy topošo vīru! :p

Bāāāc! Arī Arnis iet prom! Es šeit tūdaļ būšu nostrādājusi gadu - un cik daudzi jau ir aizgājuši - Zane, Lilija, Dita, Sanita, tagad Arnis. Rodās teju vai tada sajūta, ka esmu totāls neveiksminieks, ja palieku šeit...

Kur paliekam mēs - vecie? (savādi skaitīties vecajai, ja nav vēl nostrādāts gads.)Vai nepietiek, ka esmu nogrūsta tālākajā kaktā, kur neviena dzīva dvēsele neiegriežas? Aiziet pēdējie cilvēki, ar kuriem vēl bija kontakts. Paliek vēl Reinis, Vita tā īsti neskaitās - priekšniece paliek priekšniece. Vai mēs vecajie paši esam vainīgi, ka ar jaunajiem kontakts neizveidojas? Varbūt. bet vinji visi ieradās barā, kopā izgājuši apmācību, viņi jau bija savs bariņš. Tikmēr no mūsu, vecajo pulciņa pa vienam aiziet. Ar janvāri paliksim 3. Nāks jau jauni un ceru, ka kontakts izveidosies. Bet tas vairs nebūs tas - nebūs tas fantastiskais bariņš, kas te bija vēl vasarā.

Nostaļģija pēc agrākā. Kāpēc visam ir jāmainā? Reizēm man gribas, lai pasaulē nekas nemainītos, lai laiks apstātos.
Vai esmu iesūnojusi? Agrāk man likās - man patīk straujas, krasas pārmaiņas. Izrādās - nepatīk vis.

Jā - ir brīdis, kad gribas iebļaut augstajai zviedru priekšniecībai acīs- tror du vaerkligen att jag kommer att stanna haer?
Nu neesmu es lojālais Tieto darbinieks. Es meklēšu jaunus ceļus, ja mans pesimisms nepāries

Man tikko uzdāvināja zvaigzni - to vienīgo, ko no mana loga var redzēt!

Vilks vienacis beidzot pārkāpa savu asti un pēc piecu gadu vāciskas nerakstīšanas uzklabināja divas lietišķas vēstulītes vācu mēlē. Vācijas kolēģe ar nopriecājās par manu apņēmību.

Bāāāāc! Es zinu, ka tas bija netīšām! Taču beidziet man bāzt kaktusus zem pakaļas...

Kas svētkus padara par svētkiem?

izplūdu vakar diskusijā, bet tā arī nenoskaidroju....

Vai Halooween ir tusiņš vai svētki?

Manuprāt tikai tusiņš

Nu nekā no svētkiem tur nav...

Nekā

Atradu vienā no saviem diskiem sakaltušu nātres lapu. Skatos uz to un domāju. Nesaprotu, kā tā tur gadījusies - es nenesu nātres mājās - tāpat jau gana sāpēts.



.........
- kam pie nātres skāries?
- Papūtīšu, pāries


Bet neuzpūta...
.........



Bet kā tā tur nonāca? nespēju atcerēties, ka būtu šo disku kādam devusi... tad kā un, galvenais, kāpēc?

Ja noieti 47 kilometri un 22. pārgājiena kilometrā ir uzberzta tulzna uz kreisās kājas pēdas un sāp katrs otrais solis, pieņemot, ka viena soļa garums ir aptuveni 70 cm, cik sāpīgu soļu es veicu naktī no sestdienas uz svētdienu?

Nu ja es tā rezumēju savu pārgājiena guvumu:
1 jauks pārgājiens
2 kāju berzošas botas
3 par mani ierēcoši darba kolēģi ( citi izturas ar sapratni)
4 baigi labie pārgājiena biedri
6 tulznas (5 kreisajai 1 labajai kājai)
10 stundas
10 krītošas zvaigznes
47 kilometri
+ neliela nožēla, ka nebija vairāk dukas iet.
Fantastisks nogurums- tāc patīkams!
Un visam pāri Liels paldies organizētājam!