Līkā liepas zarā tupēja divi kaķi- viens ruds, otrs melns. Abiem ausis pieglaustas, kūkumi sacelti, šņāc viens uz otru astes nikni kulstīdami. Tāda šņācoša viedokļu apmaiņa bez nagu palaišanas.

Melnim tieši aiz muguras sēž liela, pelēka vārna. Brīdi vērojot notiekošo, viņas uzmanību piesaista meļņa lunkanā aste. Redzot, ka kaķi par viņu neliekas ne zinis, vārna sāk meļņa asti tvarstīt. Un ar panākumiem. Knābis iecērtas melnajā astē.

Melnis, sašutis par šādu uzdrīkstēšanos, bet, šķiet, nesaprotot, no kurienes uzbrukums nācis, visu vainu noveļ uz rudo un ar dikti negantu brēcienu šķiļ šim pa purnu. Rudais ar ne mazāku brēcienu lec no zara nost un laižas prom krūmos. Melnais, pagalam pārskaities, saslietu spalvu, šim pakaļ.

Vārna kādu brīdi uzvaroši palēkā pa zaru, bet tad, saprotot, ka nekas interesants te vairs nenotiek, aizlaižas.