Es vēl pavārīšos.
Šīs domas indi dzīvē nupat novēroju, kad pastāstīju tuvam cilvēkam par saviem Lielajiem Sapņiem un Dzīves Plāniem, Kas Man Sagādā Lielu Prieku...un uz to tika reaģēts ar patiesām, sirdsšķīstām skumjām. Tipa, "nabaga tu", ka esi kārtējais cietējs, kurš kā tāds cirslītis grib dzīvot pretēji "ēd, strādā, guli" mantrai. Traģiskākais tajā bija ne tik daudz šajā uzskatā, bet tas, ka reakcijā tika absolūti palaists garām prieka moments, uztvērējam tas vienkārši neiekļāvās "jēgpilnajā" realitātē. Nu kur var tā sevi nozombēt...