| |
| |
|
tie, kuriem acis vienmēr ir vaļā, varbūt glāžainas mazliet, plašas. acis, kurās saspringta, degoša apziņa urbjas cauri pasaulēm, taustās un redz visus ceļus, kurus lodes ies. gaišas, bet ne gaismas dēļ. trauksme zem apvāršņa, pirms vētras, trīsuļojošs plašums. stepe, kuru izskriet vienā elpā un vēl mazliet. brāļi, mani brāļi, ak vai. |
|