Zirgs dzīvo stallī. Ja ir labs laiks, tad pa dienu pastaigājas aplokā, bet, ja sāk līt vai snigt, ir karsts, auksts vai vējains, kā arī naktī, viņš tiek ievests ērtā, siltā boksā, stallī. Ja nepieciešams, zirgs tiek apsegts ar dažādām segām, lai turētu viņu siltumā un sausumā, bet, ja kažoks ir pārāk garš un pēc treniņiem lēni žūst - labāk noskūt. Lai zirga nagi būtu veselīgāki, tie jāapkaļ un, lai viņš nepārēstos, siens jādod noteiktās ēdienreizēs, dažas reizes dienā. Ja gribam viņu iepriecināt, dosim maizīti un cukuru. Kad no rīta zirgs tiek izlaists aplokā - skat, cik viņš priecīgs, enerģisks un pēc sabiedrības noilgojies - skrien, lec, vārtās! Taču ar to arī jāuzmanās - labāk ar citiem zirgiem kopā nelaist, lai viens otru nesavaino. Un, kad viss būs padarīts, brauksim paši mājās uz savām siltām, jaukām istabiņām, segām, saldmaizītēm un centieniem vienam otru pasargāt no visādām neražām.
Kopš mans zirgs dienu un nakti, jebkādos laikapstākļos, jebkādās temperatūrās dzīvo neierobežots, ārā, kopš var ēst, kad grib, spēlēties, kad grib, ar ko grib un kā grib, vienmēr izkustējies, nekad nekalts, lieki nesegts, neskūts, un vienalga, vai slapjš, vai dubļains, vai ar sakostu pēcpusi, bet Īsts Zirgs - es viņam vairs nespētu ko tādu nodarīt un ļoti pārdzīvotu, ja kaut uz īsu laiku būtu spiesta viņam likt iekļauties šādā režīmā. Bet tas vairāk vai mazāk tomēr ir norma - un būs, kamēr cilvēki visiem gribēs piemērot savu izpratni par ērtībām.