Kā gadījies, kā ne, es pussapnī-pusnomodā saņēmu novēlējumu, ka šodien kā dāvanu skaistākai dzīvei uzsākšu jaunas, laimīgas attiecības. Neņēmu to pie sirds, bet, kad pēc darba, kamēr gaidīju tramvaju, manā somā ierāpās visapburošākā violeti pelēkā kaķene ar sudraba mirdzumu spalvā un auksti zaļām acīm, tomēr pārdomāju. Uz viņas krūtīm ir neliela, balta zvaigznīte, viņa ir saprātīga, maiga, rotaļīga un medīga, un viņas vārds ir Selēna.
Pagaidām padzīvosies pie mātes, bet, kad pārvākšos, vedīšu līdzi. Mjau.