Neesmu depresīva, tomēr tikko izēdu puslitru ļoti garda šokolādes saldējuma. Gawd, cik gards bija, mazais, brūnais razbainieks!
***
Tāda nepatīkama un maķenīt bēdīga lieta, kas pamazām sāk nomākt - absolūti nekur pilsētā un Latvijā neesmu redzējusi četru ielu kvadrātā - precīzi ap manu darbavietu - tik blīvu mirušu dzīvnieku īpatsvaru. Notriekti, nosisti, nokosti, pusēsti suņi, kaķi, baloži, jau nenosakāmi reiz-bija-dzīvnieki, spalvas, kauli, miesas, saritinājušies uz asfalta kā aizmiguši un sarkanas tērcītes šur un tur. Bieži. Vai viņus kāds paspēja noglaudīt? Pirms dienas - uz ielas braucamās daļas suns, kas vairs nepiecelsies - un blakus viņa draugs. Otrs suns - gaidīja, kad modīsies. Ko vēl skumjāku var redzēt ielās pirmdienas rītā?
***
ir pusnakts
un mans galds
ir slapjš