Interesanti, vai es jau būtu definējama kā "pieaugusi"? (Who in Hell cares, anyway.)
Pēdējās pusotras nedēļas laikā mans iespējamais vecums tika vērtēts vienreiz kā 20 gadi, vienreiz kā 18 gadi un trīsreiz kā 15 gadi. Miesa it kā atainojot tās saturu (un, nē, es nerunāju par ķidām). Infantila, emocionāli nenobriedusi, nestabila personība ar agresora, narcisa, sociopāta un šizoīdām iezīmēm.
Toties runāju ar pūcēm un meža gariņiem. :)
Un man reizēm gribētos būt tuvākai cilvēkiem. Kad "reizēm" būs "bieži", tas laikam arī piepildīsies, tomēr pēdējā laikā esmu iepazinusi pāris gluži fantastisku ļaužu. Saulainu - bet viņu saules nav tādas, no kurām to pārmērības dēļ gribētos izvairīties, kā tik bieži ir gadījies.
Pēdējās pusotras nedēļas laikā mans iespējamais vecums tika vērtēts vienreiz kā 20 gadi, vienreiz kā 18 gadi un trīsreiz kā 15 gadi. Miesa it kā atainojot tās saturu (un, nē, es nerunāju par ķidām). Infantila, emocionāli nenobriedusi, nestabila personība ar agresora, narcisa, sociopāta un šizoīdām iezīmēm.
Toties runāju ar pūcēm un meža gariņiem. :)
Un man reizēm gribētos būt tuvākai cilvēkiem. Kad "reizēm" būs "bieži", tas laikam arī piepildīsies, tomēr pēdējā laikā esmu iepazinusi pāris gluži fantastisku ļaužu. Saulainu - bet viņu saules nav tādas, no kurām to pārmērības dēļ gribētos izvairīties, kā tik bieži ir gadījies.
(Kādu ar ko kopā salīt, izmirkt un nosalt nemanot.)
Es gribētu būt kā tas kaķēns, kurš izgāja cauri Ellei, spēlējoties ar savu astes galiņu un visam sāpīgajam pārejot pāri viegli, to nemanot.
Vai aizmirstot?
Man laikam tomēr nepiestāvētu būt kaķēnam.
Un tā vienkārši kaut kam izskriet cauri, pārskriet un neiedziļināties man arī nepiestāv.
Mēs taču esam tik nopietni un mazliet nobijušies tuvoties.