Mēģināju uztaisīt trifeles, bet sanāca šokolādes krēma orģija - par maz cietās masas, rezultāts negribēja sastingt. Nu neko. Gardi tik un tā. Saulgrieži mēnesgaismā, lai arī ne, kā bija plānoti, tomēr labi, pilni vēja balsu, nojausmu no Ragnaroka un ugunī Viņa slīpās, dzintarainās acis un pasaules čūska. Tagad auksts, laikam ēna joprojām klīst starp čukstošiem kokiem un sniegā neizmītiem ceļiem. Vai pat vēl nav izkāpusi no lapsu alām, kur naktī klīda. Tas bija visnotaļ pat sen, pirms vesela nomoda... Bet drīz būs nākamais. Malks simbolisku asiņu par godu pilnmēness dailei. Un kaut ātrāk pienāktu sestdiena - es gribu pie zirgiem un šoreiz netieku ātrāk. Eh, eh, eh.
Zvaigznēm izrakstītus Saulgriežus!
P.S. Uzjautrinos - jau kādu nedēļu vai nedaudz vairāk mani "vajā" skaitlis, kas atkārtojas visur, kur vien paskatos - katru dienu pa vairākām reizēm. 666. :D