Onde de sang.
Manās smadzenēs ir beidzies morfijs. Manās smadzenēs ir beidzies opijs. Asinis trako un asi viļņi sašķīst melnsarkanās putās pret kaula tiltiem. Straumē sagrūst tempļi, par dzelmēm kļūst ielas, čūskas lien augšup, augšup, augšup gar mugurkaulu, pretī tēraudpelēkām debesīm.
Sāpju katedrālē šonakt nešķīstības mesa.
Acis pielijušas indes.
Redzēt ir tikt ievainotam.
Redzēt ir negribēt pārstāt.
Nemaz nevar to izdarīt tēraudpelēkā dzelmē. Kad esi pārstājis elpot, vairs nav iespējams negribēt.
Jo vairs neatceries, kā bija -
bez jūras un
viļņiem
vienās asinīs.
Sāpju katedrālē šonakt nešķīstības mesa.
Acis pielijušas indes.
Redzēt ir tikt ievainotam.
Redzēt ir negribēt pārstāt.
Nemaz nevar to izdarīt tēraudpelēkā dzelmē. Kad esi pārstājis elpot, vairs nav iespējams negribēt.
Jo vairs neatceries, kā bija -
bez jūras un
viļņiem
vienās asinīs.