Likantropiskās · piezīmes

Kā bija?

Lai vai kā būtu bijis, paldies dārgajiem šamolkiem un ceru, ka nepaies ilgs laiks, līdz varēsim to atkārtot.

P.S. Man liekas, ka Nabaklab izkonkurēs Depo. Vismaz manā apmeklējamo klubu sarakstā Naba noteikti būs daudz augstākā vietā par to. Sasodīts, ūdens un duša backstage'ā, nevis ar alu novemts dīvāns. :D Un Ivo ir patīkams sava amata pratējs, jā gan.

Man patīk vēlmju piepildīšanās.
Man patīk, kad tā ir tūlītēja, kad intuīcija aizved līdz vislabākajiem risinājumiem un sakritībām, kas nāk kā dāvanas.
Man patīk lielā dziesma, kurā saskan viss un visi.
Man patīk domāt par varavīksni sirdī, kad tūdaļ pēc tam koka zarā manu acu priekšā nolaižas strazds ar varavīkšņainu krūtežu.
Man patīk iedomāties par cilvēku, lai viņš nākamajā mirklī atrakstītu, man patīk iedomāties par grāmatu, ko vēlos, lai pēc pāris stundām atrastu to ar lielām atlaidēm; par cilvēku, kas iet par ātru, lai viņš apstātos un mani sagaidītu; par dziesmu, lai tā tūdaļ kaut kur līdzās sāktu skanēt; par kādu lielu vēlmi, lai uzreiz parādītos visas iespējas tās realizācijai.

Tomēr vislielāko prieku sagādā mirkļi, kad vari būt par palīgu vēlmes piepildīšanā citam. Kad kāds ir tikko par tevi domājis, un tu atraksti, kad kāds ir meklējis to, ko zini - un uzreiz esi līdzās, lai to sniegtu. Kad intuīcija aicina doties negaidītos ceļos, un, tos gājis, saproti, ka esi bijis eņģelis kāda dzīvē. Un otrs, kas lūkojas tev pretī, kaut arī būtu pavisam nepazīstams, ir arī tāds pats - eņģelis.

Tas ir daudzkārt skaistāk par vienkāršu savu vajadzību piepildīšanu, lai cik strauja, negaidīta, skaista un īstākajā mirklī tā nebūtu. Tad patiesi ir nozīme būt.