Lai arī ko man reizēm citi teiku, es jūtos kā labs cilvēks. Es dzīvoju pēc labākās sirdsapziņas, es nedaru ļaunu ar nolūku kaitēt, es neaizmirstu, lai sāpinātu, es nekļūdos, lai ievainotu. Ir daudzi, ko mīlu, pārējos no sirds cenšos saprast, un negalvoju, ka spētu mīlēt visus. Tikai cenšos iemīlēt katru atsevišķi. Es godīgi pasaku, kad vēlos palikt viena, lai neaizskartu tos, uz kuriem manas vienatnes iemesli nekā neattiecas. Ja neslēpju, ka jūtos slikti, tas nozīmē, ka esi man tuvs cilvēks un man šķiet, ka tu varētu saprast, kā es jūtos. Ja priecājos, tad daru to patiesi. Es gan māku izlikties svešinieku priekšā, un reizēm maskas nesu tīrās jautrības vārdā, bet sev es nemeloju, un arī tuvajiem nē. Mēdzu arī būt dusmīga, bet tas ātri apdziest un pēc dusmām nāk vienkārši skumjas. Man patīk rudens un ūdens, kucēni, augstums un pagrabi. Šokolāde, ķirši, rozes, sniegs, Metallica un sūnas. Jā, es vienkārši cenšos būt cilvēks, un lūdzu, nevajag atkal - "kas tur ko censties". Neviens no mums nelīdzinās otram tik ļoti, lai varētu salīdzināt, ko no katra prasa eksistence.
Es esmu laimīga. Es esmu skumja. Es negribu mosties, es negribu palaist garām nevienu nākošo dienu.
Kā mēs visi.
Es esmu laimīga. Es esmu skumja. Es negribu mosties, es negribu palaist garām nevienu nākošo dienu.
Kā mēs visi.