Klepus man izplēsīs sirdi, vai manu vai. Toties sapņos es lidoju. Cik tālu vien dzīvība sniedz. :)Es tev pastāstīšu par skaistu vietu - tās ir plašas, paugurainas pļavas, kuras klāj balta zāle. Tās ir kā nosētas ar maziem, spilgti ziliem ziediņiem, kas atgādina neaizmirstulītes. Arī debesis ir baltas, bet tajās jau iezogas tumšzili toņi - drīz būs nakts un mēs varēsim skaitīt zvaigznes, atkal un pārskaitīt visas septiņas zvaigznes. Un pļavu caurvij upe, kurā plūst dzidri melns ūdens. Es vienmēr stāvu tās kreisajā krastā, bet tālumā, upes otrā pusē, stāv kāds tēls, kurš, šķiet, ir tērpies ēnās, bet viņš ir par tālu, lai es spētu izšķirt viņa seju.
Man arīdzan šķiet, ka pārlieku ilgi esam gaidījuši katrs savā upes pusē. Šonakt manas pēdas skalos dzidri melnas putas. Ceru, ka jums manis pārlieku nepietrūks - šonakt. Bet došu ziņu, ja kavēšos. :)
Man arīdzan šķiet, ka pārlieku ilgi esam gaidījuši katrs savā upes pusē. Šonakt manas pēdas skalos dzidri melnas putas. Ceru, ka jums manis pārlieku nepietrūks - šonakt. Bet došu ziņu, ja kavēšos. :)