Sāku lasīt ēģiptiešu Mirušo grāmatu. Sirds trīc sajūsmā.
***
Es mainos. Kā jau visi, protams, tomēr, kad atskatos uz sevi vēl salīdzinoši nesenā pagātnē, es redzu pavisam, pavisam citu personu. Viņas vairs nav. Dieve mainījusi savu vietu debesīs - visa pasaule mainās. Vīraka dūmi noglāsta man vaigu un manā priekšā izkrīt Nāves kārts. Skaisti, skaisti, skaisti! :)
***
Bet iepriekšējās dienas mani ir iedvesmojušas, ļoti iedvesmojušas. Šobrīd deg sudraba svece, bet drīz jau atkal dedzināšu dzelteno. Melnie caurumi ir skaisti, bet nēsāt tādu sevī ir maķenīt neprātīgi, ja vēlos iet uz priekšu. :) Un es to gribu.