| |
| |
|
Satveršu zobos savas bailes un saplosīšu, cīpslu pa cīpslai sadalīšu, ķermeņa sulām būs mana rīkle aizplūdusi, izrīšu tās, izdzeršu tās, apbedīšu pielijušā kapā un stādīšu maijpuķītes pa virsu, bet garāmejošie brīnīsies, ko tā trakā gaudo pret lietu, kad nekas tāds taču nenotiek. |
|