Likantropiskās · piezīmes

Vienā no šiem gadījumiem, kad bērns ir piedzimis bez sejas - elpošana ir ierīkota ar mākslīgu atveri tieši trahejā, viņa ir atkarīga no konstantas šīs atveres aprūpes un uzraudzības. Redze - vienā acī nav, otrā ļoti slikta. Runā zīmju valodā, dažas skaņas spēj izdot, bet grūti, jo nav apakšžokļa un mēle karās ārā, to īsti nevar kontrolēt. Deguns - gandrīz neesošs un pilnībā nefunkcionējošs. Tehniski kaut kā dzīvo, bet ir bijušas ļoti daudzas operācijas, lai kaut cik nodrošinātu vieglāku eksistenci. Barošana arī nebija līdz galam dabiska, jo viņai īsti labi nefunkcionē barības vads. Vienlaikus viņa ir ļoti pozitīva un klasesbiedriem ļoti patīk, veido normālas attiecības priekš bērna. Tomēr viņa vēl ir ļoti jauna un nav zināms, kā viņas personība spēs šo atšķirību uztvert nākotnē. Bet nu, par to tiešām nevienam nav īsti korekti spriest. Viņa gan izskatās pēc ierastajiem priekšstatiem drausmīgi un prasa lielas vecāku pūles, lai spētu dzīvot, bet izskatās laimīga un, cik spēj - dzīvo. Ir arī bērni, kas ir piedzimuši pilnībā bez acīm, vienkārši āda pāri tām vietām. Neko, uzaug kā ierasti aklie cilvēki - ar citu maņu pārsvaru. To gadījumu gradācija arī ir šausmīgi dažāda.