vilibaldis domā - Bella
|
| ||||||
Kopš esmu atpakaļ no komandējumiem mazais kaķis diezgan uzkrītoši mani pieskata. Jāteic... nav viegli, ja kāds nemitīgi seko (t.i. pinās pa kājām), guļ klēpī, aizvāc dzēšgumijas, sēžas priekšā ekrānam utt. | ||||||
comments: ir doma |
| ||||||
Kādam tak ir jāpieskata.:)) Man ar Otiņu līdzīgi, viņš ir melns un man bieži iznāk viņam uzkāpt. Tad nu abi "izbaramies" par personīgās telpas neievērošanu un dzīvojam draudzīgi līdz nākamajai sadursmei.;) Un tas tiešām ir apgrūtinoši un pat kaitinoši. | ||||||
(Reply to this) |
| ||||||
Tas ir normāli. Kamēr es pa komandējumiem, mans kaķis depresijā iekrīt. Bet, kad atbraucu, tad pāris pirmās dienas pielīp klāt un neļauj nekur vienai iet! :D | ||||||
(Reply to this) |
| ||||||
aha, mums tā ir vēl pastiprinātāk kopš lielais kaķis nomira, jo tagad mazajam (7-gadniekam) laikam ir vienīgā kaķa sindroms, kad visu mīlību, uzmanību un uzbāzību vajag par visām varītēm izrādīt 24/7. re, "ierunājos", tā ir klāt klēpī un lūko manī mīlas pilnām acīm! | ||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||
kaut kā tā, pie kam, ja pirms tam nebija iedomājams, ka kaķis varētu gulēt gultā, tagad naktī mostos no tā ka vai nu nav kur kājas/rokas likt, vai "kaut kas smags" pārgūlies pāri :)) | ||||||
(Reply to this) (Parent) |
vilibaldis domā - Bella
|