| Manā dzīvē viss vienmēr notiek strauji un spontāni. :) Pat darba maiņa. Kad sapratu ka pieteicies vecākais, sameklēju šuvējas darbu Vēlmē. Jau tad zināju, tas uz laiku, lai saņemtu dekrētnaudu. Kad puisim bija gandrīz divi gadi, caur paziņām nonācu robežsardzē. Izgāju apmācību un sāku strādāt pasažieru ostā. Sapazinos ar vīru, sagaidīju otru puiku un pārcēlos uz laukiem. Kad jaunākajam palika divarpus, sapratu, ja nesākšu strādāt, tad 'nojūgšos'. Aizgāju strādāt uz gateri. Kad pāris gadus biju pastrādājusi tur, mani uzrunāja 'Kalāču' vadītājs.Piedāvāja darbu muzejā. Daudz nedomāju, piekritu. Kad tur krājumu sakārtoju un sākās rutīna mani paaicināja uz dekrēta laiku aizvietot Cēsu muzeja krājuma glabātāju. Protams piekritu. Kad noliktais laiks bija pagājis, jaunu štata vietu muzejam nepiešķīra, bet es daudz neskumu, biju sapazinusies ar Vēverīšām un pamazām apguvu tautastērpu darināšanu. Nu jau krietnu strēķi esmu pašnodarbinātā. Bet ja nāks pretīm kāds jauns izaicinājums, tad domāšu... Tāda ir mana darba pieredze-pats atnāk.:) |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}