Nu nez vai tas uz Laimi, pāris dienas atpakaļ paverot duravas, pirmo reiz savā visnotaļ cienījamā mūža laikā, dabūju kaku uz... vaiga. Jāteic sajūtas visnotaļ dīvainas, labi ka tikai strazds, bet ne pelikāns piemēram. Vakar mani aplaimoja no gaisa krītoša, apgrauzta žurka. Nu labi, labi diez ko precīzs tas trāpījums nebija, nokrita pāris soļus no manis. Nu un kas būs nākošais?
Un vēl.. vakar Stokmanī man nez kālab sadomāja pīkstēt soma. Nu ja, tad, kad samulsušais apsargs mēģināja ar viņu iet - nepīkst, es paņemu rokā - pīkst, a kas viņai? |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}