vilibaldis domā - 4. Novembris 2010
|
|||||||||||
| ||||
| Dzert vēl vienu kafiju vai nedzert, tāds ir jautājums. Piecēlos, bet nepamodos. Mēģinu saņemties un uzkāpt līdz "darbam". Tomēr, kad uz darbu bija jābrauc tas kaut kā bija vieglāk mobilizējams pasākums. Varbūt es vienkārši esmu izlaidies. Iepētīju medus piedāvājumus, laikam atkal jāpērk spainītis, i piegādātājs zināms, i manta garda, i cena uz apjomu patīkama. | ||||
comments: ir doma   |
| ||||||
| tā un tagad man ir fobija no pasūtītāja, izvairos, neceļu telefonu un neatbildu uz e-pastiem... jo atkal jau viss būs slikti, kaut esmu nocīnījusies ar to darbiņu līdz nelabumam. Sākam ar to, ka ja sākumā man bija skaidrs, ko tad īsti vajag, tad ar katru nākamo reizi šī skaidrība kļūst arvien blāvāka. Pēdējā tikšanās reizē, ļoti pļāpīgā kundze uz maniem kuslajiem precizitāti alksošajiem jautājumiem pēkšņi paziņoja, ka es tik runājot un neko nedarot. Šausmīgi gribas to visu atmest atpakaļ, i lai dara pati, bet kaut kā neizdodas... | ||||||
| comments: 2 raksta or ir doma |
| ||||
| Tas bij tais tālajos laikos, kad vēl skolā gāju. Rasēšanu mums pasniedza jaunā arhitekte Vēsma, pirms tam bij bijis viens no tagadējiem Daugavas racējiem. Nu lūk, bet stasts ir par Vēsmu. Reiz kā gadījies kā ne pēc jauki pavadītas novakares no rīta aizgulējos. Atķērusi nepatīkamo faktu, traucu uz skolu, paspēju kā reiz uz stundas beigām, mājas darbu nodošanu utt. Nolaistu galvu atvainojos Vēsmai un teicu kā ir, tā stulbi sanāca - aizgulējos. ...un tad viņa tik šausmīgi apvainojās un kliedza, vai tiešām es neesmu varējusi samelot un izdomāt cienījamāku iemeslu kavējumam. Nez kāpēc es šo gadījumu atceros situācijās, kad mani "sabrauc" neparko un tā arī netieku gudra, kāda suņa pēc man būtu jāmelo, ja patiesība ir acīmredzama. | ||||
| comments: 3 raksta or ir doma |
vilibaldis domā - 4. Novembris 2010
|
|||||||||||