vis bezpersoniskākas dāvanas man šķiet ziepju gabali un Laimas konču kastes, tad nu to arī saņēmu pārpārēm un nu jūtos kā uz miršanu. Jo ko nu tur sapūlēsies par aizgājēju lieki smadzeni mežģīt.Tad jau labāk vispār nebūtu kājas deldējuši līdz lielvaikalam ejot.
visu nakti sapņoju par gleznošanu, studijām, vorkšopiem un tā ka vairākās sērijās. pie kam gleznoju tā kā man allaž licies nesaistoši, bet bildes dīvainā kārtā bija labas. pie kam situācijas abzalut ar realitāti nesaistāmas, tāds mākslas sprādziens dvēselē.
un vēl vakar bija dievīgs kupenu gājiens uz Torņkalna baznīcu, brīžiem iestadījāmies kā mazas priedītes, līksmojām par lāsteku mežģīnēm klusajās nomales ieliņās un suņi mūs nerēja, un putenis mūs glāstija, un sprediķis bija par lietu, un silti un jauki bija. |