|
[8. Apr 2009|01:30] |
nemaz nevajag daudz, lai iedomātos to, kas man galvā šobrīd plosās. Londona pārņēmusi mani savā varā un neliek mierā. Mazās mājiņas, ar šaurām istabām un zemiem griestiem, divstāvu autobusi un black taxi, frīkainie cilvēki un neprātīgais miers, kuru atkal sajūtu.
Tagad gulēt. Lasīt un variēt ikdienu. Gribu šo to pamainīt sev un citiem.
Tai pat laikā no nākamās tikšanās un manas sagatavotības sarunai ar banku var tikt pieņemts lēmums, no kura ir atkarīga mana turpmākā piecgade. Tai pat laikā to visu gribas mest nost un mesties dzīves virpulī un dzīvot. |
|
|
Comments: |
Londona patiesi ir valdzinoša, pagājušajā vasarā bijām tur. Nostāk no centra un tūristu pūļiem tāds miers... Bet gatavojies tai bankas purināšanai, lai Tev arī turpmākos piecus gadus sirdī būtu miers. Lai Tev veicas!
jā, Mamuc, ir skaisti vēlēties piecus gadus no vietas zvilnēt uz jahtas un dzīvot no piestātnes līdz piestātnei. Tikai vai tas ir vairāk vērts? HVZ.
Dzīvojot uz jahtas, pārtiksi tikai no zivīm?... man šķiet, 5 gadu ilga diēta būs pārāk ekstrēma.
neesmu bijusi Londonā... bet laikam jau vajadzēs...
Vajag, vajag. Redzēju Tevi sapnī šonakt.
Tu un Tavs sīcis pabrauca man garām pa ielu. Tad Tu apstājies, atvēri durvis, iedevi man savu sīci un aizbrauci prom. Mēs ar to sīci aizvilkāmies barot trušus lauvām iekš to zoo. Ar to arī beidzās epizode Klemans &co manā sapnī. | |