Kuš, kuš...

Man nupatās kasperskis it kā vienu vīrusu noķēra, nezinot, ko tālāk darīt ar piedāvātajām izvēlnēm, teicu delete. bet biju tik uztraukusies:))) ka mepaspeeju pat izlasiit, kas par viirusu, kaads no trojaaniem bija.

Turaas un nelamaajaas, un atceraas vakardienu:))))

(Reply to this) (Thread)

Tev paldies liels.. :)
A zin ka viņai ir dāvaniņa, un jamā tā kā atrodas pie savas mammas laukos tad vēl neredz dāvanu... un sprāgst vai nost aiz ziņkārības :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu beidz, tas jau tāds nieks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā ir attieksme.. Un Tev kā reiz attieksme neklibo.. :)

Tas vienkārši reizēm cilvēkam ir nepieciešams, ka viņu kāds cits, izņemot ģimeni, atcerās.
Un A tas tiešām reizēm ir par maz. Viņai ar draugiem ir grūtāk. Varētu pat teikt, ka īstu draugu nav. Lai arī cik skumji tas nebūtu.
Un tamdēļ es nebaidos no tā, ka kāds ar A sapazīstas un komunikējas. Tā lūk..

(Reply to this) (Parent)