Ja man būtu ausis kurlas, tad es nespētu ar medniekiem koķetēt, kad kolēģis (maita!) atstāja mani meža vidū, pasakot - skaties, mācies un tad sarunā kādu, kurš tevi nogādā mājās. Edz, man izdevās šamējo nokaitināt un tad nu viņš atriebās, zinot, ka tādu meiteni kā mani, kāds jau nu noteikti paraus uz pavešanu. Rezultātā parāva ar' un es pusstundu klausījos divu rūdītu mednieku gudrās runās par visu to padarīšanu, tāpēc tagad bez kautrēšanās varu teikt, ka esmu gandrīz specs šajās lietās;)
P.S. Tas, ka man neparāva uz augšu, nenozīmē, ka nenoķēru to domas lidojumu:))

(Reply to this) (Parent)