| par ne-darbu |
[16. Apr 2008|12:56] |
vakar pēc darba devos ūdens virzienā pēc forelītēm.
Neko ēdamu nedabūju, ja neskaita pērkona lietu uz mana kaistošā pakauša, pērkona dunu ausīs un zibeņus acīs.
Putni dzied, ūdens šalc, krācēs sanesumu kalni. Pa tiem rāpjoties un mēģinot šķērsot upi, skatīties uz ūdeni un minēt bedrīšu vietas, vietas kur slēpties forelēm.. un neko nenoķerot sajutos dzīvāks par dzīvu.
Pilns mežs ar plaukstošiem pumpuriem, lieliem vīngliemežiem un ziediem.
Tā viš i! |
|
|
