| Sajūsma par |
12. Mar 2008|09:00 |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) teja garadarbiem pusnakts stundās, dziesmu svētkos Pūt vējiņi Metallica izpildījumā vai And Nothing Else Matters koru izpildījumā. Pēdējie gan diemžēl tikai neiespējami tālā miglainā nākotnē.
Vakar sazvanoties ar tēvu, piedāvāju viņam haltūru. Bija atkal dzēris un šķita, ka nebūs ne darītājs, ne karoga nesējs, tomēr šorīt savācies, saģērbies gaidija mani pie ķengaraga tirdziņa. Bija nosalis un sildījās pie mašīnas sildītājiem. Stāstīja kaut ko, taču man nebija viņam ne ko atbildēt, ne arī ko stāstīt. Atvedu uz darbu, iedevu rokās saimniecības daļas vadītājam. Apsolīju tēti aizvest pusdienās, vakaram kaut ko siltu, lai nenosalst.
Karma, bļeģ!
Tad, kad uzbraucu jamajam, ka dzēris ir, nu vakar, pa telefonu, tad viņš teica, ka nekad vairs. Tai mirklī niknumā teiu, ka šos vārdu jau esmu savas īsās dzīves laikā dzirdējis reizes 400. Pats naktī gulēju un nevarēju aizmigt - saskaitīju, ka tad viņam nāktos man gada laikā pateikt 26 reizes.. ja sāktu rēķināt no mana pusmūža. Tik daudz viņš to nav teicis.
Bet dzīve jau ir tāda, kāda tā ir! |
|