Man ir tieši otrādi. Ja nesatieku kādu cilvēku ilgāku laiku, ir kaut kā vienalga, bet tikai tad, kad atkal satieku, saprotu, cik ļoti man pietrūkst. Ka ļoti pietrūkst. Bet tad atkal kādu laiku nesatieku un tad atkal satieku un saprotu, ka tomēr pietrūkst. Apburtais loks.

(Reply to this) (Thread)

Moš nedzer vairs tik daudz? :)
Man ir tā, ka jo ilgāk neredzu, jo vairak pietrūkst, un tad tā sajūta satiekoties ir fantastiska. Tu redzi kā cilvēks ir mainījies, kā mainījusies viņa pasaules uztvere un arī kā pats mainījies esi!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav nekāda sakara ar dzeršanu:)
Maliet savādāk-kad satieku, tad ir tāds kā emociju sprādziens, bet kamēr nesatieku-tukšums. Kaut kā tā.

(Reply to this) (Parent)