|
17. Maijs 2006|16:22 |
un es staigāšu izbalējušā halātā, ruļļiem (tādiem maziem metāla) matos, kasīšos par mūžīgi izmētātām netīrām zeķēm un miskasti, ko nevīžo iznest un par pilošo krānu (tā jau nervi čupā un visa jaunība ziedota), mūžīgi pārgurusi, uzblīdusi un burkšķoša, smago dzīves vezumu uz saviem kamiešiem vilkdama, kā tāds nojāts kleperis, jā, tāda es būšu mietpilsoņa sieva!
nekad neko nevar zināt, bet vispār man cits scenārijs prātā. Kaut kas starp romas brīvdienām un beniju un džūnu! :) |
|