where all the good people go... |
[1. Nov 2005|19:57] |
[ | skaņas avarējot |
| | miers | ] |
[ | skaņas avarējot |
| | Jack Johnson - Good people | ] | Where.. viņi aiziet citur, ar citiem, pie citiem prom un tad nedaudz atpakaļ. Bet aiziet. Man ir jāiemācās neiet nekur. Palikt un apsēsties blakus. Neaiziet un atnākt. tā ja.
“All Good People Go to Heaven – No Matter What.”
Show me heaven! |
|
|
Comments: |
Man jau šķiet, ka nevienu nevar paturēt blakus mūžīgi. Katrs cilvēx blakus ir tik ilgi, cik tas nepieciešams. &, ja viņš grasās iet, kļūda ir mēģināt to aizkavēt [jā, ilgu laiku prasīja, bet iemācījos tomēr]. Protams, ja tas nav gadījums, kad aiziešanas mēģinājums ir vienīgais veids, kā neaiziet.
| From: | vikings |
Date: | 1. Novembris 2005 - 20:17 |
---|
| | ir vēl savādāk | (Link) |
|
Nav traģiski. Ir vienkārši nedaudz skumji noskatīties uz sevi šādā drūmā garastāvoklī! :)
From: | dzeina |
Date: | 1. Novembris 2005 - 20:21 |
---|
| | Neviens jau neteica, ka ir traģiski :) | (Link) |
|
Nu tad iemācies beidzot. TO mieru, & to, ka durvis mēdz vērties arī uz iekšpusi
From: | marina |
Date: | 1. Novembris 2005 - 21:08 |
---|
| | Re: Neviens jau neteica, ka ir traģiski :) | (Link) |
|
uz pavēli neko nevar iemācīties
From: | dzeina |
Date: | 2. Novembris 2005 - 11:26 |
---|
| | Pret katru ar viņa paša terapiju | (Link) |
|
Daži uzskata [vismaz pagātnes formā], ka var. Tad nu...
| From: | hege |
Date: | 1. Novembris 2005 - 20:26 |
---|
| | | (Link) |
|
kas nu? vai Danijas lietus un paarapmierinato cilveku sejas velk uz pesimismu?
jutu,ka saja nedelas nogale nekas nesanaks, jo sestdien no riita man ir grupu darbs, kura turpinajums bus svetdien no riita.. piektdien bus darba intervijas otra un izshkirosha karta un ja dabushu darbu - mekle man psihologu, jo nezinu, kaa tikshu galaa...
Psichologu atradīšu. Labāk atbrauc un nestreso! BTW - kā Tev ar to arzemju puisi iet, kurš Tev zvanīja, kad stāvējām pie nāriņas? Viss ok, vai viss nav ok?
| From: | hege |
Date: | 1. Novembris 2005 - 21:38 |
---|
| | atbilde | (Link) |
|
runajot par to reizi, velak izstastiju vinjam visu - kados merkjos tu paliki pie manis un kur bijam, kad vinsh zvanija. viss tika uztverts normali.
kas attiecas uz pasham attiecibam, tad nepiepulu sevi ar planosanu un nevajadzigu sapnjosanu. nav laika, speeka un ari realu iespeju. | |