Nakts |
[28. Okt 2004|10:16] |
[ | skaņas avarējot |
| | miegains | ] | Šonakt, īsaja naktī, gulēju un sapņoju sev zilus matus, sapņoju lietu, un sapņoju apskāvienus.
Redzēju agri no rīta zvaigžņotu debesi, sasalušas peļķes. Sajutu klusu, pelēkmelnu suni tuvojamies no mežiņa. Tad, kad viņš šķērsoja ceļu es ieraudzīju mēnesi. Iesākumā pat neievēroju, ka viņš ir ne_pareizā krāsā! Apakša sarkana, viducis oranžs, bet augšpuse spilgtā, balti zilā krāsā. Sēžot jau autobusa sēdēklī un klausoties līdzbraucēju šņākuļošanā, vīstot rokas kabatās lai tās nesaltu, skatījos uz mēnesi caur logu. Tam pāri mācās tumša, gandrīz melna ēna. (ēnas tomēr ir dažādkrāsu) Tā ēna pārklāja gandrīz visu mēnesi un atstāja tikai augšpusē mazu nadziņu. Un tad pēc pusstundas mēness bija jau atkarojis saules gaismu no neciešamās zemeslodes un atguva ierasto krāsu.
Es runāju par to, ka nekad nav tik tumšs, lai nesaskatītu suni, kas dodas pāri ceļam, par to, ka zvaigznes skatās uz Tevi arī dienā, tikai Tu to neredzi, par to, ka cītaras stīgas pārgriež vienreiz. Pārvilktas tās vairs neko nemaina, tās vairs neskan. |
|
|
Comments: |
| From: | migla |
Date: | 28. Oktobris 2004 - 14:05 |
---|
| | | (Link) |
|
Ak laimīgais, es gan mēness aptumsumu neredzēju! :( | |