| |
[19. Sep 2004|13:21] |
Un pamājot ar roku, paliekot tumsā ar miskastes maisu sajutos nožēlojams.
Vai ar divriteni pavadot un aizbraucot tumsā arī jūtos nožēlojams.
Vai paliekot stāvēt un redzot kā aiziet augstu paceltu galvu - arī nožēlojams.
Stāvot pie sakauta huligāna - arī nožēlojams.
Un pie vecīša, kurš aizmidzis aukstā septembra naktī uz ielas un modinot viņu augšā - arī nožēlojams.
Bet ne žēlojams.
Ķilavas sālījumā, ar visām galvām. Tas ir tas, ko man šobrīd vajag. |
| |
