Tāda nedzīva būtne ir tevī, kad būsi ticis ar to galā nesmirdēs ne pilsētā ne pasaules malā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas kas ir salūzis, tas ir nelabojams. Iekšā smird tikai pūstošas atmiņas. Ārpusē smird pūstoša ikdiena.
Vide. Es par to runāju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāda ir tā vide un to tu nespēj mainīt. Var no tās bēgt, bet - vai tas ir risinājums? Pieņemu, ka uz brīdi iespējams, ka tas ir risinājums, bet ko tu darīsi, kad sāks smirdēt nākamajā vietā.

Ir viegli pateikt - tu smirdi, vai te smird. Grūtāk ir to pieņemt, ne samierināties, bet vienkārši pieņemt.

Var sapņot par dzīvi kalnos, ganot aitas, bet zinot tevi kā social animal, piedod - tev tas nespīd.

Bārstot saukļus, ka viss ir dirsā, manuprāt vieglāk nekļūs ne tev ne citiem. To protams var darīt, tik jēgas no tā tik pat kā no čurāšanas pret vēju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies
lika padomāt

(Reply to this) (Parent)

aber viedi vārdi, JB!

(Reply to this) (Parent)