| Nu tad nu šitā |
[17. Sep 2009|09:16] |
Par to ingvera vannu. Sagādāju sev karpeļa izmēra ingvera gabalu, sarīvēju, aplēju ar verdošu ūdeni, pavārīju, veicu visādus manevrus ar karstiem ūdeņiem, kāšamo trauku un katliņu.
Tad nu lūk, svētsvinīgais mirklis, kad jākāpj vannā būtu. Ūdens salaists, pārliecinos, ka nav ne par karstu, ne par aukstu. Turu katliņu ar to elles uzlējumu, kurš smaržo tā, ka acis no dobumiem sprāgst ārā. Otrā rokā viena no zeķīšrūķīšu karā pārinieku zaudējušajām zeķēm, piebāzta ar biezumiem malta ingvera personā. Tagadiņ viss notiks, viss skaisti, vannasistaba smaržo svaigi un viss ir aizsvīdis.
Kāpju vannā, paslīd kāja, es ar vienu kāju palieku vannā, ar otru slīdu nezināmā virzienā. Špagats ar katliņu vienā un piebāztu zeķi otrā rokā.
Pret ko īsti atspiesties ar zeķaino roku nav, katliņroka nodevīgi trīc, šekums sāp. Izdomāju, ka esmu baigs ninja, pagriežos ar augumu tā, lai katliņs ir virs vannas un gāžu jamo iekšā. Puse, no ļoti silta elles uzlējuma tiek uz kājas, kura saliecas celī (refleksi, biomaķvolk), špagats paliek vēl nejaukāk sāpīgs šekumam, zeķīte nokrīt uz grīdas. Pēc īsa mirkļa es tai pievienojos. Katliņš skumji zvanīdams ripo pa vannas istabu.
Vēl pēc mirkļa es biju vannā, rīvēju savu daudzcietušo miesu ar zeķīti, kurā bija palicis nedaudz ingvera masas, štukoju par katliņa rokturi, par to, kur atrodas Pantenola putas. Un tapu izārstējies.
Vot tā vot man gāja. |
|
|
| nja. |
[17. Sep 2009|21:04] |
| [ | skaņas avarējot |
| | miermīlīgs | ] |
| [ | skaņas avarējot |
| | Dire Straits - Brothers in Arms | ] |
Simtiem gadu puikas ir braukuši copēt. Es ar pa laikam. Pat biežāk, kā dažs labs.
Šodien bija necope, tātad rīt cope. Vot tā vot. Mājās vakariņām divi nelieli brekšuki un uiss. |
|
|
| Un vēl - par tautu. |
[17. Sep 2009|23:27] |
šīs zemītes pamatnācija ir aprobežota un dumja. Lopus kaut redz viņiem var ar elektrību tikai. Dagrūž paši kādreiz sevi pie lielas amperāžas un paskatās kā ir.
Humānisti pret lopiem, sadisti pret sevi un līdzcilvēkiem, vecākiem un pārējiem.
Ja neēd gaļu - malacis, ja ēd gaļu, tad ļauj arī citiem ēst.
Kristiešu sabiedrība?
Palasa veco derību un paskatās kā tur ir rakstīts par upurēšanu.
Jo šis ir tikai un vienīgi upurēšanas un ticības jautājums. Košerēta gaļa un košerēts ēdiens ir labāks par to, ko ikdienā stumj māgā tie cilvēki, kas tur, laukā, spiedz.
Vhhhhh až satiktu kādu šito pseidoaizstāvi, tā parādītu kā mocās tas, kuram ar ļepestrību un kā tas, kuram rīkli pārgriež.
Zivis man te ir, uz kurām nodemonstrēt.
biomaķvolk! |
|
|