| restepa. |
[5. Jan 2006|01:54] |
| [ | skaņas avarējot |
| | Franz ferdinand - Walk Away | ] |
Šon bij uz kalna. Slēpot!
Tagad smuki balti ģipša gabaliņi uz abām rokām. :)
Nu nē, pajokoju. Pat ne reizi nenokritu, lai arī mēģināju. Trampolīnējos uz nebēdu un vislaik piedomāju par to, ka sprandu man neatļāva lauzt un vienīgais ko atļāva bij nobrāzumiņš. Nu a kā, ibio, lai dabon tikai nobrāzumu? Gar priedi braucot piešaut seju pie mizas? A ja paslīd, tad puse sejas paliek kokā, vai arī netrāpi nemaz un no malas izskaties pēc pamuļķa.
Karoče, rīt mēģinu vēlreiz. |
|
|
| re |
[5. Jan 2006|15:32] |
|
es atkal samulstu! |
|
|
| Maza rīve |
[5. Jan 2006|16:06] |
smalku skaidu ņem. Un ja nedaudz parīvējas, tad smalkāki pieguļ dēļi viens otram. Papildu stiprumam lieto leņķa pirkstu! To saliek pret dēļiem 45 grādu leņķī un saņem pretīm stiprību pret vērpi un lauzumu!
1939 gada amatnieka ieteikums divu dēļu stiprināšanai 90 grādu leņķī vienam pret otru!
Var izmantot arī cilvēkiem. |
|
|
| ... |
[5. Jan 2006|17:48] |
Vakar Milzkalns, šodien Riekstkalns.. a kas būs rīt?
Un brilles rozā, mīļais noņem! |
|
|