| restepa. |
5. Jan 2006|01:54 |
Šon bij uz kalna. Slēpot!
Tagad smuki balti ģipša gabaliņi uz abām rokām. :)
Nu nē, pajokoju. Pat ne reizi nenokritu, lai arī mēģināju. Trampolīnējos uz nebēdu un vislaik piedomāju par to, ka sprandu man neatļāva lauzt un vienīgais ko atļāva bij nobrāzumiņš. Nu a kā, ibio, lai dabon tikai nobrāzumu? Gar priedi braucot piešaut seju pie mizas? A ja paslīd, tad puse sejas paliek kokā, vai arī netrāpi nemaz un no malas izskaties pēc pamuļķa.
Karoče, rīt mēģinu vēlreiz. |
|