| Tie nakšu daudzumi. |
[31. Jul 2005|16:21] |
Guļu uz asfalta, Franču kurgānā. Blakus piebrauktas vairākas džipmašīnas. Neraksturīgi, bet jaunas.
Guļu, klausos putnos, klausos zvaigznēs un jūtos beidzot viens. Tie dzelži jāpieskata.
Nav pārliecības, ka vēlos atkal atgriezties pilsētā. Zvaigzneskaut ko saka. Kā bērnībā sapunktota lapa, starp kurām savelkot līnijas sanāk tas, kas Tev tajā mirklī sirdī. Velku strīpas starp mirušu gaismu ceļiem un klausos tālumā. |
|
|