Miegaiņi un Pokaiņi. |
[29. Aug 2004|01:13] |
[ | skaņas avarējot |
| | citāds... | ] |
[ | skaņas avarējot |
| | V.Atāls - Nekā, nekā no Tevis neatminu | ] | Pokaiņus nezinu, bet miegaiņi ir tie, kas miegojās, pilnmēnesī sāk runāt un runā to, kas krājies gadiem ilgi. Reizēm vajag sākt runāt arī savādāk. Lai sadzird tie, kam ausīs prapji un uz acīm klapes kā zirgiem. Sadzirdot var ieraudzīt. Un arī otrādi. |
|
|
Nu tā! |
[29. Aug 2004|23:41] |
Sākas.
Akmeņi ar caurumiņiem ronis ir salikti, rīt dokumentus uz universitāti, cepumi izēsti, nav neviena cepuma, jidin, nav cepumu.
Grāmata, nedaudz alchokola, grāmata un... Un varbūt atbrauksi? Vai tomēr nē?
Jā, šodien pie jūras gārņus skatīju. Tumsā jau, bet tomēr redzēju. Un mēnesi redzēju un savu plunkšķi ienirstot arī dzirdēju.
P.S. Klau, kurš tagad ir poga? Vai poga tomēr ir pati par sevi? |
|
|