| Sievietes. |
[9. Jul 2004|10:07] |
| [ | skaņas avarējot |
| | rīta neprāts | ] |
| [ | skaņas avarējot |
| | Valdis Atals - Veltijums Mirusiem Draugiem | ] |
Stāstu par sievietēm, kādas tās redzu. Ir sievietes-runātājas, sievietes-klusētājas un sieviete-kuras-nav!
Sievietes runātājas runā, klausās, pašas pasaka daudz, klausās dzirdamo uzreiz, ieber riekšavu smieklu, prieka un arī baigo darvas kaudzi.
Sievietes-klusētājas nemaz tik daudz nerunā, iesākumā pasmaida, paskatās acīs, klausās, mēģina sadzirdēt. Arī uz jautājumiem lielākoties atbild ar smaidu un tikai pēc tam ar atbildi. Un arī tad, ne vienmēr atbild.
Sieviete-kuras-nav ir visbēdīgākais gadījums. Viņa patiešām nav.
Mani nevajag ķert, tad es kļūstu netverams.
Mani nevajag biedēt, es atbildot kļūstu bīstams.
Mani vajag atrast un tikai pēc tam pieradināt.
Nepiespiests es gribu piekļauties Tev klāt
*Atceramies par disklaimeri. Tas ko es rakstu ir tikai manas domas, subjektīvais viedoklis, neattiecināts uz cilvēkiem kā personām. |
|
|
| Karsts |
[9. Jul 2004|19:20] |
| [ | skaņas avarējot |
| | noguris. | ] |
| [ | skaņas avarējot |
| | čillouts - Sven Van Hees @ Coffeeshop fin | ] |
Nav ko īsti paelpot un vēl vējš pūš acēs.
Braucu pie Amālijas. Papētīt vņas ūdeņu daudzveidību. Un nopeldēties.
Braukšu pie māmiņas svētdien. Lai cik vēls būtu un lai cik agri būtu jāceļās.
Šodiena izvērtās "iepriecinoša". Kā reiz, lai brauktu prom no šīs smacējošās pilsētas.
Sēne nosvilpojis manas čības aiznesās ievērtēt mašīnu.
Kāds rakstīja par atkarībām. |
|
|