| Sievietes. |
9. Jul 2004|10:07 |
Stāstu par sievietēm, kādas tās redzu. Ir sievietes-runātājas, sievietes-klusētājas un sieviete-kuras-nav!
Sievietes runātājas runā, klausās, pašas pasaka daudz, klausās dzirdamo uzreiz, ieber riekšavu smieklu, prieka un arī baigo darvas kaudzi.
Sievietes-klusētājas nemaz tik daudz nerunā, iesākumā pasmaida, paskatās acīs, klausās, mēģina sadzirdēt. Arī uz jautājumiem lielākoties atbild ar smaidu un tikai pēc tam ar atbildi. Un arī tad, ne vienmēr atbild.
Sieviete-kuras-nav ir visbēdīgākais gadījums. Viņa patiešām nav.
Mani nevajag ķert, tad es kļūstu netverams.
Mani nevajag biedēt, es atbildot kļūstu bīstams.
Mani vajag atrast un tikai pēc tam pieradināt.
Nepiespiests es gribu piekļauties Tev klāt
*Atceramies par disklaimeri. Tas ko es rakstu ir tikai manas domas, subjektīvais viedoklis, neattiecināts uz cilvēkiem kā personām. |
|