| Šausmīgi smieklīgi. |
[4. Jun 2004|10:13] |
| [ | skaņas avarējot |
| | apskādējies. | ] |
| [ | skaņas avarējot |
| | Autobuss debesīs - Sitiet bungas, mani mīļie | ] |
Iedomājamies agra rīta riteņbraucēju, kurš met kūleni uz asfalta.
Iedomājamies arī viņa apģērbu. Gaišas ūziņas, melns bezpiedurkņu jacenieks.
Iedomājamies paskatu, kādā jamais parādās darbā.
Vot tā es tagad izskatos :)
P.S. Izskatās, ka pirmdienu futbola traumas nevar pieskaitīt pie norakstāmajām traumām. |
|
|
| Šito pašu. |
[4. Jun 2004|20:37] |
| [ | skaņas avarējot |
| | nav, vot tagad nav | ] |
| [ | skaņas avarējot |
| | arī nav. | ] |
Divdesmit trijas dienas un četru desmitu divas minūtes pieder man.
Tad lekšu autobusā un ganīšu mazus bērnus. A ko?
Nepatīk? Man patīk. Jamie ir daudz kārtu sirsnīgāki par pieaugušiem. :) |
|
|