Šito pašu. |
[4. Jun 2004|20:37] |
[ | skaņas avarējot |
| | nav, vot tagad nav | ] |
[ | skaņas avarējot |
| | arī nav. | ] | Divdesmit trijas dienas un četru desmitu divas minūtes pieder man. Tad lekšu autobusā un ganīšu mazus bērnus. A ko? Nepatīk? Man patīk. Jamie ir daudz kārtu sirsnīgāki par pieaugušiem. :) |
|
|
Comments: |
beidz a? Pieaugušie un bērni ir vienlīdz sirsnīgi, tik tiem pieaugušajiem ir tā prata un audzināšanas "miziņa" apkārt. Un iedomājas arī, ka ar to "miziņu" būs pieaugušāki, tad vēl baidās izlekt, baidās aizvainot, baidās vēl no masas dažādu stulbu lietu. Kad es esmu sirsnīga, gadās, ka no manis raujās prom - izturēt nevar. Tad jautājums - kā lai atļaujies būt emocionāls?
nafik uz SWE..? Tur nekā naf!
ja ne Tu-ta neviens!
a kas? | |