| Dziesma Bitīštantei - Amalijai. |
[4. Maijs 2004|02:06] |
| [ | skaņas avarējot |
| | V.Atāls - Nekā, nekā no Tevis neatminu | ] |
Arlabunakti! :) |
|
|
| Nu ja. |
[4. Maijs 2004|14:31] |
| [ | skaņas avarējot |
| | mierīgi satraukts | ] |
| [ | skaņas avarējot |
| | Sinead O'Connor - Don't Cry For Me Argentina | ] |
Šodien kravājos un domāju.
Satiekos un atvados, piekļaujos un atgrūžu. Visu vienā dienā.
Pamostoties (13:24), izkāpjot no gultas, paskatoties ārā pa logu sajutos "aptaurēts". ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) jb sacīja, ka tāds arī izskatos.
Un tomēr nakts sarunas man samainīja vērtības pret citu valūtu.
Un skan dziesmiņa, kuru mīlu paķēmot.
Don`t cry for me paranoya
The truth is - I`ll never left you
All trough my wild days
My mad existance
I`ll keep my madness
Dont loose your fullness.
:) |
|
|
| Pirms aizeju. |
[4. Maijs 2004|17:27] |
| [ | skaņas avarējot |
| | Ar roku uz sava pleca. | ] |
| [ | skaņas avarējot |
| | Zanna Bicevskaya - Brodyaga | ] |
Darbā, pagalmā aug pienene. Iespiedusies starp asfaltu, mājas sienu un trepītēm. Dzīvais starp mazdzīvo. Spilgti zaļš un dzeltens starp pelēku. Pie tam vienkrāsaini pelēku.
Tāds ir nākamais solis. Esi dzeltens un zaļš, bet esi citāds. Nevis tikai vienkrāsaini pelēks. Lai arī pelēkajam ir telpiska uzbūve. Tomēr tas zaļais un dzeltenais ir 100000000kārt dzīvāks. |
|
|