Nu ja. |
4. Maijs 2004|14:31 |
Šodien kravājos un domāju. Satiekos un atvados, piekļaujos un atgrūžu. Visu vienā dienā. Pamostoties (13:24), izkāpjot no gultas, paskatoties ārā pa logu sajutos "aptaurēts". jb sacīja, ka tāds arī izskatos.
Un tomēr nakts sarunas man samainīja vērtības pret citu valūtu.
Un skan dziesmiņa, kuru mīlu paķēmot.
Don`t cry for me paranoya The truth is - I`ll never left you All trough my wild days My mad existance I`ll keep my madness Dont loose your fullness.
:) |
|