| Vakar |
[20. Apr 2004|10:09] |
Staigājot pa parku ievērtēju sievišķu skatienus. Smalki tā - paskatās uz mani, lēnām nopēta no galvas līdz kājām, tad paskatās uz ratiņiem, tad paskatās man acīs un pasmaida. Un tajā mirklī es parādu fuckiiiijou! :)
Un man ir velopisēds. Varēšu velopisēdot pa pilsētu, ka ausis plīvo vējā.
Un vēl visādas pārrunas un domas. Un močījiens pa naksnīgo Rīgu. |
|
|
| Es tā kā palasījos dažādu ļautiņu komentus. |
[20. Apr 2004|14:30] |
Un tikai viens man riktīgi piesprauda.
[pilnīgi laimīgi ir tikai tie garā vājie]
Tas tāds blieziens pa ticīgu cilvēku un mācītāju lauciņu. (Svētīgi garā nabagie, jo tiem pieder Debesu Valstība)
Padomā tik - Garā vājie - tie ir ne tikai cilvēciņi ar īpašām vajadzībām. Tie ir tie, kas nav ar Garu (no kristietīgā viedokļa) tie ir reāli laimīgi - jamajiem pieder reāls stuff.
Tad rodas jautājums. Nafik Baznīca iedeva sev šitādu tulkojumu, tik spēcīgu neticīgo iemočījamo devaisu.
Nu - sengrieķu valodas pratēji - dodat ziņu - kā tad ir tulkots šis teksts.
Nu tad sadomājot šamos txt, parunāju ar gudrāku cilvēku ij reāli sašūpināju savu vērtību skalu.
Tagad domāju, kā lai piekauj ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) . |
|
|