Par atmiņu plūdiem runājot |
[13. Mar 2017|20:59] |
Ir tā, ka es vēlos kādu vecu burātāju sakoļīt uz memuarizēšanos. Un tas, savukārt, nozīmē tikšanos un runāšanu un nu jau visa viņa ģimene runā ar mani par pagātni un atmiņām. Tās, kā tādi cunami viļņi, mēdz noraut jumtu. Īpaši, ja empātijā izdzīvojos atmiņām ar prātu un sirdi līdz.
Un pārsvarā pat mājās izdzerts vīns nenomierina. Jo atmiņas ir smaga un stipra lieta. Pat tad, ja tās ir aprautas vai, gluži otrādi, izpušķotas. |
|
|
Comments: |
tā ir - līdz "aknām" griež... smagi, ļoti bet bez ģimenes nekā - nebūs pilnīgs stāsts
Noņemu cepuri - vajag tādus stāstus pierakstīt, kamēr vēl iespējams - cepurnost tev
| From: | san |
Date: | 14. Marts 2017 - 10:10 |
---|
| | | (Link) |
|
Tas burātājs gadījumā neesi tu pats pēc daždesmit gadiem?
| From: | san |
Date: | 14. Marts 2017 - 14:05 |
---|
| | | (Link) |
|
Kā? Vai ta tu nebūsi tāds izspūris sirms kapteinis raupjā džemperī un jauneklīgām acīm ar pīpi un stāstiem pie kamīna?
Nu man līdz tam vēl jānodzīvo. Runa ir par 80 gadus jaunu Latvijas burāšanas un kuģniecības leģendu.
| From: | varna |
Date: | 16. Marts 2017 - 14:20 |
---|
| | | (Link) |
|
Man Tev ir antīka grāmata par jahtu meistarošanu.Varētu būt labas ilustrācijas memuāriem.
| |