protams, tas jau skaidrs, ka ķīviņš ir komunikācija, un tas viss ir forši, par to laimes sajūtu neko nepamanīji? un nē, šoreiz ne par mani.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pag, ideja ir visu mūžu staigāt ar muļķīgu smaidu un pavieglu galvu? vai vadīt dienas sadevušamies rokās un svētlaimīgi elst gadus desmit? vai kas tā pa laimes sajūtu? Jebkurās attiecībās var iestāties rutīna, kad abi saraduši, abiem ir ērti un tā.. Tiesa ir pāri, kas strādā pie tā, lai ik pa laikam otram sagādātu kādu prieciņu, kas izpušķo ikdienu. Pie attiecībām jāstrādā un jāgrib strādāt abiem, tad ari būs laimes sajūta. Tikai neraža, ka konsūmeru laikmetā visi grib dabūt gatavu, nevis piedalīties procesā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha, tātad, ja viens ir laimīgs, priecīgs un atpūties aber otrs nīgrs un vislaik kautko ņemas un gādā lai tas pirmais ir laimīgs, tad kuršbūtu konsumeris, tas pirmais, aber otrais, laimejau ir ne tikai sadzīvošanā, bet arī pārliecībā, ka cilvēkiem labs prāts un nākotne ir skaista un rožaina ar maz ērkšķiem. Bet tas tik tāds mans viedoklis un es neko nevaru bilst par bērniem, jo man tas maz ko ietekmē!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tapē es saku, ka abiem ir jārūpējas vienam pa otru. ja tas ir vienpuseji, tad tas strādā tikai atsevišku fetišu gadījumos.

Konsūmeri ir visi tie, kas gaida, ka kopdzīve būs rožudārzs un nākotne skaista pati no sevis. Un tiklīdz tā nav, tā meklē nākamo. Protams, ka nav tā, ka jebkurš ar jebkuru satiks un sadzīvos, bet nu ja pieaudzis cilvēks maina attiecības reizi gadā, tad tur kaut kas ar pašu nav kārtībā - vai tas ir paša raksturs, vai ari spriestpēja par pretējo dzimumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

patērētāji ir vajadzīgi, lai tie ideālistiem būtu kam dot, jo ideālists ideālistam naidnieks, tā man šķiet!
:-)

(Reply to this) (Parent)