| Biju lauku mājas skatīties. |
[9. Feb 2004|09:53] |
| [ | skaņas avarējot |
| | nē. bet varbūt jā. | ] |
| [ | skaņas avarējot |
| | wazzup man - ki.bo | ] |
Tagad atceros sajūtu, kad iegāju mājā, un sapratu, ka Tur vēl kāds ir bijis. Pēc tam, kad Tur vairs nevienam nebija jābūt.
Man kā plēsējam deguns uzreiz sāka ošņāties, acis fiksēja katru lietu, kas uz kādu norādītu. Arī uz klātbūtni.
Mhmmm man patīk šī sajūta, kad viss ķermenis ir sasprindzināts kā savilkta atspere.
Nepatīk man tie mirkļī, kad šī atspere sprūk vaļā.
Bet citādi ir klusuma pēdējais mirklis. SS jau ir ieradusies darbā.
Vo.
Un vēl man atmiņā ir atpakaļceļa kolhozu apzāģētās ābeles.
Vot tas skats man likās baiss.
Un vēl ceļazīme, vienkārši krusts, domāts jau vienādas nozīmes krustojums, bet uzzīmēts kā kapu krusts. |
|
|
