| Hmm |
[23. Nov 2010|11:36] |
dungojamā dziesmiņa man atklājās visā savā skaistumā. Kopš pamošanās šodien dungoju kaut ko, ko nevarēju atšifrēt, un tad, dritvai nazīt - šekureku:
Es gribu ar Tevi skolā iet
Un vienā solā sēdēt,
Un, lai mūsu draudzību izskata
Pedagoģiskās padomes sēdē.
Es nemaz neredzu, nedzirdu,
Neklausos mūs rājam.
Es gribu tavu portfeli nest
No skolas līdz tavām mājām.
Tu dosi man pusi sviestmaizes.
Visi čukstēsies, kad to matīs.
Bet, kāpēc tu devi man sviestmaizi,
Neviens jau to nesapratīs.
Lai nesaprot, lai nesaprot!
Lai saka ko grib, bet man gribas
Kaut ko no cūkpieņu gredzena
Un cīruļu mīlestības! |
|
|
