Vīpsnas Kakts - mana patosa deva

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Septembris 28., 2005


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
23:25 - mana patosa deva
Jājā, nemaz nepamanīju brīdi, kad sākās Džef-Baklija gadlaix.
Kad var ceremoniāli uzlikt „Grace”, no vasarā lasītām grāmatām izņemt kautkur nopirktas pastkartes, untās aprakstīt ar sarkanu flomāsteru. Un pēc apraxtīšanas izvēlēties adresātu. Un nolemt nosūtīt! Nepārdomāt!
Aiziet cēli uz pastu, laikamjau pēdējoreiz šogad uzvelkot šīsezonas ērtākās kurpes. Tadkad pusceļā sāk pilināt lietus, aizbāzt pastkarti aiz jaciņas.
Un 7.pasta nodaļā, kurvairs nesmaršo pēc surguča, bet ir koši dzeltenas durvis, pirms nolaizīt marku, uzsmaidīt nogurušai tantei aiz letes.

Starpcitu, es zinu tavu adresi? Ja zinu, tad ganjauka šoruden saņemsi ar sarkanu flomāsteru aprakstītu pastkarti. A vart nākošo?

(m?)


> Go to Top
Sviesta Ciba